Daudzus aizrauj augstums un asas izjūtas. Tie, kas var, tie dodas uz kalniem un nodarbojas ar īstu alpīnismu, tomēr tas ir ļoti dārgi un tam nepieciešamas īpašas prasmes un iemaņas. Tiem, kuriem šāda iespēja ir liegta, ir pieejama tāda alternatīva kā urbānā kāpšana jeb bilderings.

Urbānā kāpšana bieži vien nekādā veidā netiek asociēta ar sportu vai brīvā laika pavadīšanu, jo sākotnēji urbānie jeb industriālie kāpēji bija strādnieki, kuri, izmantojot alpīnisma inventāru, darīja dažādus darbus augstu gaisā. Piemēram, logu tīrītāji, jumtu labotāji, koku zaru zāģētāji un citi strādnieki industriālo kāpšanu izmanto tikai darba veikšanai, tomēr daudzus šīs aktivitātes aizrāva. Par urbānās kāpšanas sākumu tiek uzskatīts deviņpadsmitais gadsimts, kad šo aktivitāti aizsāka Kembridžas studenti. Mūsdienās urbānā kāpšana ir alternatīva kāpšanai kalnos, klintīs vai īpašās mākslīgi radītās klinšu sienās. Tiek rīkotas arī sacensības urbānajā kāpšanā, tomēr tās parasti ir neoficiālas, jo arī pats sporta veids daudzviet ir aizliegts dažādu iemeslu dēļ.

Vēl joprojām urbānā kāpšana pārsvarā tiek definēta kā dažādu darbu veikšana, izmantojot alpīnisma inventāru, tomēr, runājot par urbāno kāpšanu kā par sportu vai vaļasprieku, tā tiek definēta kā kāpšana dažādās augstceltnēs un citās augstās vietās, izmantojot kalnos kāpšanas inventāru ar mērķi izaicināt sevi un citus kāpējus. Kāpt var, piemēram, daudzstāvu ēkās, torņos, kokos, tiltos u.c. Atšķirībā no daudziem citiem ielu sporta veidiem, kas radīti kā alternatīvas profesionāliem sporta veidiem, urbānā kāpšana tomēr ir saistīta ar diezgan lielām izmaksām un ilgu apmācību procesu.

Lai droši varētu nodarboties ar urbāno kāpšanu, vispirms ir jātrenējas uz mākslīgajām klinšu sienām un perfekti jāpārzina kā rīkoties noteiktās situācijās. Tāpat kā kāpjot kalnos, arī kāpjot dažādos pilsētvides objektos ir jābūt pieredzei, jo paļauties var tikai uz sevi un savu inventāru. Nekādā gadījumā nedrīkst kāpt nevienā objektā, nepārzinot kāpšanas tehnikas.

Industriālajā kāpšanā vislielākā uzmanība jāpievērš tieši piemērota inventāra izvēlei. Šeit nederēs improvizētas drošības jostas, parasti sporta apavi un nekvalitatīvas karabīnes. Viss inventārs ir jāiegādājas speciālās tirdzniecības vietās un tas pirms izmantošanas ir jātestē, kaut gan urbānie kāpēji bieži vien speciālu, kāpšanai paredzētu inventāru neizmanto. Tomēr jāatceras, ka ikvienai rūpnieciski ražotai lietai var būt dažādi defekti, bet ja bojāts ir kāpšanas inventārs, tas var beigties letāli. Lai droši varētu kāpt ir nepieciešams iegādāties vismaz drošības virves, stiprinājumus, karabīnes, ķiveri, locītavu aizsargus un piemērotus, kāpšanai paredzētus apavus.

Urbānā kāpšana pārsvarā visur ir aizliegta. Pirmkārt šī aktivitāte bojā pašus pilsētvides objektus, kuros tiek kāpts. Ēkas un citi objekti tiek bojāti, gan inventāra nostiprināšanas, gan pašas kāpšanas dēļ. Otrkārt tas apdraud pārējos sabiedrības locekļus, jo nelaimes gadījumos var ciest ne tikai kāpēji, bet arī cilvēki, kas atrodas apkārt. Treškārt tiek apdraudēti paši kāpēji. Urbānajiem kāpējiem bieži vien ir problēmas ar policiju. Lai izvairītos no nepatikšanām, kāpēji bieži vien izmanto diennakts tumšo laiku, lai netiktu pieķerti.
Tā kā šis sporta un brīvā laika pavadīšanas veids pārsvarā gadījumu nav legāls, ar to nodarboties tomēr nevajadzētu, bet ja tomēr, tas šķiet pārāk vilinoši, ir jāievēro piesardzība, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Turklāt kāpšanai vajadzētu izmantot tikai tādus objektus, kas kāpšanas rezultātā netiks bojāti, bet tajā pašā laikā nav nedroši.

Un tā, ja tev nav naudas lai iegādātos šo aprīkojumu tad talkā nāks ātrais kredīts internetā (быстрые кредиты)