Skeitbords mūsdienās ir diezgan populārs sporta un izklaides veids, īpaši jauniešu vidū. Skeitbordistus var sastapt gan uz ielām, gan skeitparkos. Uz ielām sastopamie skeitbordisti bieži vien pārējai sabiedrībai šķiet kaitinoši un pat tiek uzskatīti par huligāniem, bet ielu skeitbords ir atsevišķs skeitborda stils, kas ir tikpat nopietns kā skeitbords tam īpaši paredzētos parkos. Mūsdienās pat tiek rīkots īpašas sacensības tieši ielu skeitbordistiem.

Skeitbords izveidojās piecdesmito gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs, Kalifornijā. Pirmie skeitbordisti bija sērfotāji, kuri meklēja alternatīvas, lai varētu trenēties arī sezonā, kad nav viļņu. Viņi izmantoja dēļus un kastes, kuriem piestiprināti riteņi. Šis treniņu veids kļuva ļoti populārs. Tika uzsākta skeitborda dēļu ražošana un skeitparku veidošana, bet tā kā šis sporta veids ir ļoti bīstams un traumatisks, skeitparku īpašniekiem radās problēmas. Viņi vairs nevēlējā uzņemties tik lielu atbildību, tāpēc skeitbordisti paši izmantoja visu, kas bija pieejams. Tā astoņdesmitajos gados attīstījās atsevišķs skeitborda veids – ielu skeitbords.

Ielu skeitbords ir skeitborda veids, kas fokusējas uz braukšanu ar skrituļdēli un triku taisīšanu publiskās vietās, galvenokārt pilsētvidē. Saviem trikiem ielu skeitbordisti izmanto kāpņu margas, atkritumu tvertnes, sienas un citus objektus, kas nav speciāli veidoti skeitbordam, tomēr ielu skeitborda sacensībās tiek izmantoti speciāli veidoti parki. Tehniski ielu skeitbords ir ļoti līdzīgs tradicionālajam skeitbordam parkos un citās tam īpaši paredzētās vietās. Galvenā atšķirība ir tieši vide, kas ielu skeitbordu parada ekstrēmāku un diemžēl arī traumatiskāku.

Gan ielu skeitbords, gan visi citi skeitborda stili ir tehniski ļoti sarežģīti. Iemācīties braukt ar dēli un noturēt līdzsvaru ir diezgan grūti, bet veikt trikus un iemācīties lēkt ar dēli ir vēl daudz sarežģītāk. Ir neiespējami iemācīties braukt ar skeitbordu tikai pēc teorētiskas pamācības, vienīgais veids, kā to paveikt ir pašam praktiski trenējoties. Ja vēlaties sākt nodarboties ar skeitbordu ir jārēķinās, ka tam būs nepieciešama ļoti liela pacietība un ilgs laiks, turklāt jāsāk mācīties ar pašiem pamatiem – līdzsvara noturēšanu un lēnu ripošanu uz priekšu. Trikus var tasīt tikai tad, ja stabili varat noturēties uz dēļa bez krišanas.

Ielu skeitborda dēļi ir atšķirīgi no citu skeitborda veidu dēļiem. Paši dēļi ir šaurāki, lai ar tiem varētu vieglāk palēkties un manevrēt. Ielu skeitborda dēļi parasti ir aptuveni 20 cm plati un 80 cm gari, bet to izmēri ir atkarīgi arī no paša skeitbordista prasmēm un auguma aprisēm. Dēļu riteņi ir salīdzinoši mazi un šauri, lai dēlis būtu vieglāks un ar to būtu iespējams veikt augstākus lēcienus. Riteņi ir arī cietāki, jo uz ielām ir daudz raupjākas un dažādākas virsmas, nekā parkos. Šo dēļu dizaini laika gaitā ir ļoti mainījušies un arī pašlaik ir pieejami dažādu formu dēļi, bet pārsvarā tie ir gan vertikāli, gan horizontāli simetriski, bez sašaurinājumiem.
Ielu skeitbordisti bieži vien nonāk konfliktos ar pārējo sabiedrību, jo braukšana ar skrituļdēli, ārpus tam paredzētām vietām, rada apdraudējumu visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Taisot trikus, pastāv iespēja nokrist, uzlēkt vai uzbraukt kādam virsū, kā arī tas bojā pilsētas infrastruktūru. Daudzās vietās ielu skeitbords ir aizliegts. Tas sagādā problēmas skeitbordistiem attīstīt savas prasmes un vispār ar šo sporta veidu nodarboties.

Ielu skeitbords ir ļoti aizraujošs gan kā profesionāls sports, gan kā vienkārša brīvā laika izklaide. Kā jau visi ekstrēmie sporta veidi, arī ielu skeitbords ir saistīts ar traumām, turklāt ielu skeitbords apdraud ne tikai pašu braucēju, bet arī apkārtējos. Ja ielu skeitbords jūs aizrauj, varat ar to nodarboties, bet jāatceras, ka nedrīkst apdraudēt sevi un citus.