Kā jau daudzām komandu sporta spēlēm, arī florbolam ir ielas versija, kas ir vienkāršāka, mazāk reglamentēta un nekomerciāla, bet atšķirībā no daudziem citiem ielu sporta veidiem, ielu florbolā tiek rīkotas diezgan augsta līmeņa sacensības vairākās pasaules valstīs. Ar ielu florbolu var nodarboties jebkurš, bet lai kļūtu par patiešām labu spēlētāju un varētu piedalīties ielu florbola sacensībās, ir jāpārzina spēle.

Pats florbols radās divdesmitajā gadsimtā Kanādā, kā alternatīva ledus hokejam. Gan spēles galvenais mērķis, gan izmatotais inventārs tika aizgūts no hokeja, taču noteikumi bija atšķirīgi. Vēlāk gan amerikāņi šīs spēles izgudrošanu vēlējās piedēvēt sev, uzsverot, ka Amerikas Savienotajās Valstīs spēlētais florbols ir daudz tuvāks mūsdienu sportam. Tomēr vieta, kur šīs sporta veids tika patentēts un attīstīts ir Zviedrija. Sākotnēji gan florbols vienalga bija populārāks skolnieku un studentu vidū, kā brīvā laika pavadīšanas veids un spēle sporta stundām, nevis profesionāls sports. Tikai tad, kad florbols bija izplatījies visā Ziemeļeiropā, tika izveidotas florbola asociācijas, kas nodarbojās ar profesionālu sacensību rīkošanu. Līdzīgi kā ar citiem sporta veidiem, arī florbola ielu versija radās tieši tādēļ, ka daudziem nebija pieejamas tik lielas telpas. Kā spēles laukumus sāka izmantot ielas, vai citus laukumus ar asfalta vai grants segumu.

Ielu florbols tiek definēts kā florbola spēles mazāk oficiālā versija. Tam ir nepieciešams mazāks spēlētāju skaits, mazāks laukums un īsāki spēles periodi. Ielu florbola laukumam var būt jebkāds segums, galvenais tam ir jābūt gludam, lai bumbiņa bez problēmām var ripot taisnā trajektorijā. Ielu florbolu var spēlēt pēc pašu spēlētāju izvēlētiem noteikumiem, tomēr tā kā ielu florbolā tiek rīkotas sacensības, noteikumi ir reglamentēti.

Ielu florbola galvenais mērķis ir tāds pats kā tradicionālā florbola mērķis, proti, trāpīt bumbu vārtos, tādējādi gūstot punktus. Arī vizuāli spēles ir ļoti līdzīgas, vienīgi ielu florbolā daudz kas ir mazāks un vienkāršāks.

Standartizētie ielu florbola noteikumi paredz, ka katrā komandā uz laukuma ir trīs spēlētāji, kuru vidū nav atsevišķs vārtsargs. Arī ielu florbola komandas kopumā ir mazākas. Vārtu izmērs ievērojami atšķiras no tradicionālā florbola. Vārti ir aptuveni divas reizes mazāki, kas spēles mērķa sasniegšanu padara grūtāku. Pats spēles laukuma arī ir mazāks. Parasti tas ir vismaz divas reizes mazāks un tāpēc soda sitieni tiek veikti no centra līnijas. Katrs spēles periods ilgst desmit minūtes. Vēl viena būtiska atšķirība ir pašā spēles mērķa būtībā, proti, uzvar tā komanda, kura pirmā iegūst piecus punktus, nevis tā, kura konkrētā laika periodā gūst pēc iespējas vairāk punktu. Ielu florbolā arī nav oficiālu tienešu, kas fiksē pārkāpumus spēles laikā. Tiesneši ir paši spēlētāji, bet ir cilvēks no malas, kas izšķir strīdu situācijas. Par spīti tam, ka pārkāpumus neviens īsti nefiksē, ir aizliegts jebkāds fizisks kontakts starp spēlētājiem.
Ielu florbola inventārs ir tāds pats kā tradicionālā florbola inventārs, vienīgi reizēm tiek izmatotas izturīgākas nūjas, jo ielu florbola laukumiem parasti ir daudz raupjāks un cietāks segums, kas bojā nūjas galu. Arī bumbiņas materiāls var būt atšķirīgs, taču ievērojamu vizuālu atšķirību nav. Ielu florbolistiem būtu ieteicamas izmantot arī aizsargķiveres un elkoņu un ceļgalu aizsargus, lai izvairītos no traumām.

Ja vēlaties izmēģināt kādu sporta veidu, kas nesaistās ar lielām izmaksām, bet tajā pašā laikā varat piedalīties oficiālās sacensībās, tad ielu florbols būs tieši laikā.