Ielu dejas ir viens no populārākajiem deju veidiem jauniešu vidū. Ielu dejošana attīsta radošumu un fizisko sagatavotību, turklāt tā ir ļoti laba un aizraujoša izklaide. Ja vēlaties izmēģināt jaunu sporta veidu, kas nav traumatisks, bet ļoti aktīvs, varbūt jums vajadzētu izmēģināt ielu dejas.

Atšķirībā no daudziem citiem ielu sporta veidiem, ielu dejošana jau sākotnēji tika praktizēta ielās, parkos un urbānā vidē, tomēr paši ielu dejotāji sevi identificēja, kā konkrēta deju stila pārstāvjus. Ielu dejas iekļauj tādus apakš stilus kā breikings, poppings, lokings un krampings, kas katrs ir radušies un attīstījušies dažādās vietās un laikos. Piemēram, breikings ir attīstījies divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu vidū Ņujorkā, ietekmējoties no senākiem deju stiliem, kā, piemēram, Bruklinas rokinga. Šī stila galvenie pārstāvji bija afroamerikāņi un latīņamerikāņi. Braikings tiek izpildīts pie hip-hopa vai folkmūzikas un deju kustības bija sarežģītas un pat pārgalvīgas, jo ietvēra gan salto mešanu, gan lēkšanu, gan citas ekstrēmas darbības. Poppings savukārt ir radies sešdesmito gadu beigās Kalifornijā. Sākotnēji to izpildīja tieši pie folkmūzikas, bet vēlāk arī pie disko mūzikas un citiem žanriem. Poppings kustības nav ekstrēmas, bet tās veikt ir ļoti sarežģīti jo prasa ideālu ķermeņa daļu kontroli. Cilvēks, kurš tehniski pareizi izpilda poppinga kustības atgādina robotu. Lokinga izcelsme ir daudz konkrētāka, jo par tās aizsācēju tiek uzskatīta konkrēta persona, Dons Kempbels. Viņš, nespējot tehniski pareizi izpildīt poppinga kustības, nejauši aizsāka jaunu deju stilu. Tas ir līdzīgs poppingam, bet kustības tomēr ir plūstošākas. Arī lokingā ir jāprot kontrolēt katru ķermeņa muskuli. Krampings izveidojās vēlāk, deviņdesmito gadu pašās beigās. Tas ir enerģisks un aktīvs dejošanas stils, kas vizuāli atgādina muskuļu krampjus. To izpilde ir ļoti sarežģīta.

Apvienojoties šiem atsevišķajiem deju stiliem un vēlāk pievienojot vēl citas kustības, tika izveidots tāds deju stils kā ielu dejas. Vēlāk šīs ielu dejas tika komercializētas. Šīs kustības praktizēja daudzi pasaulslaveni popmūziķi un tika organizētas pasaules līmeņa sacensības ielu dejās. Protams, šīs dejas vairs netika paktizētas tikai uz ielām, bet speciālās studijās, treneru pavadībā. Mūsdienās ielu dejas, vai atsevišķus ielu deju apakš stilus var apgūt gandrīz ikvienā pasaules pilsētā, bet ja vēlaties nodarboties ar ielu dejām to sākotnējā izpratnē, tad ar to vajadzētu nodarboties ārpus telpām, ieteicams urbānā vidē un pašmācības ceļā.
Arī mūsdienās ar šo deju stilu vēl nodarbojas jaunieši ielās un savā starpā rīko neoficiālas sacensības. Vairāk gan tas ir aktuāli Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās Rietumeiropas valstīs, bet arī Latvijā var atrast domubiedrus, kas labprāt atrādīs savas prasmes un sacentīsies ar citiem. Sacensībās var piedalīties gan individuāli dejotāji, gan komandas. Dejotāju prasmes un sniegumu vērtē vai nu paši dejotāji, vai skatītāji. Ja sacensības organizē kādas biedrības, tad parasti tiek pieaicināti arī tiesneši, bet kopumā sacensību vērtēšana ir ļoti sarežģīta. Deja ir ne tikai sports, bet arī māksla un ir grūti novērtēt, kura dejotāja sniegums ir labāks. Parasti uzvar tas, kurš izpilda tehniski sarežģītākas kustības, bet jāņem vērā arī ritma izjūta, dejošanas stils, sinhronitāte, radošums un daudzi citi aspekti.

Ielu dejošana ir pieejama ikvienam. Tā nesaistās ar nekādām izmaksām un ar to var sākt nodarboties jebkurā brīdī. Viss, kas jādara, ir jāiepazīstas ar deju kustībām un jāiet laukā tās izpildīt pašam.