Kaut gan abreviatūra BMX no zīmē velosipēdu motokross (Bicycle MotoCross), mūsdienās tā vairs nav tikai braukšana pa trasi ar īpaši tam pielāgotiem velosipēdiem. Ar BMX velosipēdiem var raukt pa ielām vai īpašiem parkiem ar rampām un taisīt trikus, līdzīgi kā ar skeitbordu vai skrituļslidām.

BMX sports kopumā aizsākās septiņdesmitajos gados Kalifornijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirmie BMX brucēji bija bērni un jaunieši, kas, ņemot piemēru no motokrosa, sacentās braukšanā ar riteņiem pa nelīdzeniem grants ceļiem. Pašā sākumā tika izmantoti parasti velosipēdi, bet šādām izklaidēm bija nepieciešami velosipēdi, kurus ir viegli pārveidot un vadīt. Par pamatu tika izmantoti velosipēdi ar maziem ratiem un īpašu stūres izliekumu, bet tiem tika noņemts viss liekais. Astoņdesmito gadu sākumā BMX kustība jau bija guvusi ļoti lielu popularitāti Amerikas Savienotajās Valstīs un tika uzsākata speciālu BMX velosipēdu ražošana. Tā kā šie velosipēdi bija ļoti vienkārši un viegli vadāmi, ar tiem ne tikai brauca, bet arī taisīja dažādus trikus, līdzīgi kā ar skeitborda dēļiem. BMX braucēji triku veikšanai izmantoja gan skeitparkus, gan dažādus pilsētvides infrastruktūras elementus. Šim brīvā stila BMX sporta veidam vēlāk tika izdalītas piecas disciplīnas – parku, ielu, rampu, trases un līdzenumu. Principā šīs disciplīnas atšķiras ar vidi, kurā notiek braukšana un triku veidošana.

Brīvā stila ielu BMX pēc definīcijas ir braukšana ar BMX velosipēdu un triku taisīšana urbānā vidē un citās publiskās vietās. Tā ir visvieglāk pieejamā brīvās stila BMX disciplīna, jo nav nepieciešam nekāda īpaši ierīkota trase vai vieta. Tas ietver braukšanu un triku taisīšanu izmantojot tādus objektus kā kāpnes, margas, soliņus, līstes u.c. Katra ielu BMX braucēja stils ir mazliet atšķirīgs un tieši veikto triku sarežģītība un braucēja manevrēšanas spējas nosaka viņa līmeni un prasmes. Ielu brīvā stila BMX disciplīnā tiek rīkotas arī oficiālas sacensības, bet tās notiek īpaši pielāgotā parkā.

Ar BMX velosipēdu veidotajiem trikiem ir arī ir doti īpaši nosaukumi. Piemēram, „barspin” nozīmē palēkties ar velosipēdu un esot gaisā pagriezt stūri uz riņķi vienu pilnu apli, „360” nozīmē veikt 360 grādu pagriezienu ar velosipēdu, esot gaisā, „tire grab” nozīmē, ka braucējs, esot uz velosipēda, gaisā satver priekšējo riepu utt. Šādu triku ir daudz un to tehniskais izpildījums arī ir svarīgākais, sacenšoties ielu brīvā stila BMX disciplīnā.
Līdzīgi kā ar citiem ielu sporta veidiem, kas nenotiek konkrētā, ierobežotā laukumā, arī ielu brīvā stila BMX traucē pārejai sabiedrībai un daudzās vietās ar to nodarboties ir aizliegts. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi labāk izvēlas ar to nodarboties īpaši izveidotos parkos vai nomaļākās vietās, kā, piemēram, pamestās daudzstāvu celtnēs vai būvlaukumos.

Ielu brīvā stila BMX disciplīnai ir nepieciešams īpaši pielāgots velosipēds, tomēr bieži tiek izmantoti arī parastie sacensību BMX velosipēdi, jo tie ir plašāk pieejami tirdzniecības vietās. Ielu BMX velosipēdi ir no izturīgāka, smagāka metāla, ar īsāku aizmugures daļu un izliektāku rāmi, tomēr velosipēda izmēri un dažādu detaļu proporcijas ir atkarīgas arī no braucēja auguma garuma. Veicot trikus, noteikti jāizmanto arī ķivere un aizsargi, lai samazinātu traumatisma risku.

Ir diezgan sarežģīti iemācīties šo sporta veidu un sākumā ir jārēķinās ar kritieniem un pat traumām, tomēr tas ir ļoti labs un aizraujošs brīvā laika pavadīšanas veids. Ne velti uz ielām var sastapt tik daudz jauniešu ar BMX velosipēdiem.